--

Es skrienu.
Pirmais kilometrs pieveikts - jūtos laimīgi un skrienu pretī nākamajam.
Pēc otrā jau bļauju pēc ūdens.
Pēc trešā gribu apstāties. Bet ir jau par vēlu.
Pēc ceturtā gaidu kritienu, kas liks apstāties.
Pēc piektā zaudēju saprātu un aizmirstu, kas notiek.
Pēc sestā izkalst rīkle un nespēju elpot.
Pēc septītā raudu par sāpošām kājām.
Pēc astotā pinos tajās kā čūskās.
Pēc devītā sēcu kā mirstoša cūka.
Turpinu skriet.
Pēc desmitā kuņģa saturs izbirst pa manu muti.
Pēc vienpadsmitā gaidu savas plaušas izveļamies pa muti.
Pēc divpadsmitā vemju asinis.
Pēc trīspadsmitā es guļu.
Zaudēju saprātu vēlreiz.
Klusums.
Zeme.
Esmu mirusi?
Tas būtu tik viegli.
Bet, mokoties agonijā, ceļos un pieveicu vēl.