piektdiena, 2011. gada 18. novembris

__

atkal šī reibuma stadija.
atkal šī iemīļotā glāzes garša un smaka.
tikai tā mani spēj iedvesmot līdz galam.
vai nav skumji??

__

it kā tu esi mans.
bet ne līdz galam.
gluži tā pat, kā es tava.
es zinu,ka mums vienam otra trūkst.
es zinu, ka mums dažreiz vienam otra ir par daudz.
parasti man tā patīk.
bet ne šovakar, kad esmu viena, bez tevis.
man patīk būt tev blakus. man patīk tavs runas veids un tas, kā vienmēr sagrāb manu roku.
bet man nepatīk, ka neesi te. neesi te tieši tagad, kad man tevi vajag.

ceturtdiena, 2011. gada 3. novembris

__

man nav ko zaudēt.
man ir viss, bet nav ko zaudēt.
man ir viss, bet man kaut kā trūkst.
esmu savā vietā, man vēl joprojām ir viss.
bet man tomēr kaut kas trūkst.
tu to nojaut. es zinu.
es arī zinu.

trešdiena, 2011. gada 21. septembris

__

ir labi būt vienai.
dažreiz tas palīdz.
bet ne šoreiz.
ilgojos pēc tuvuma, mīļuma un apskāvieniem.
pēc pārsteigumiem un izraušanās no ikdienas rutīnas.
ceru aizpildīt to tukšumu savā prātā.
tikai ne sirdī. mana sirds pieder tikai man.

svētdiena, 2011. gada 28. augusts

__

esmu apmaldījusies.
apmaldījusies skaņās, domās un izjūtās.
mana māsa esmu es pati.
manas mājas esmu es pati.
savā kārtībā esmu apjukusi.
savās domās esmu apjukusi.
vēl es esmu arī nedaudz nobijusies.
taču laimīga.
esmu viena, neatkarīga un laimīga.
man nav ko citiem lūgt un nav ko citiem dot.
man patīk būt vienai.
vismaz šodien.

ceturtdiena, 2011. gada 4. augusts

__

jaa.
es esmu taa, kuru tu gribeetu vest pie saviem saaniem.
es esmu taa, ar kuru tu gribeetu lepoties savu draugu pulkaa.
es esmu taa, kuru tu gaidiisi savaa gultaa.
es esmu taa, kuras deelj tu sajuksi praataa.
es esmu taa, kurai tu atdosi sevi visu.
es esmu taa, kuras augumu tu iekaarosi visu savu dziivi.
es esmu taa, kuru tu veeleesies briizhos, kad paliksi viens.
es esmu taa, kurai tu atdotu savu pasauli.
bet tev no manis netiks ne kripatinjas.
tev tikai atliks noskatiities, kaa aizeju prom.
tavas durvis man nebuus pa celjam, tavi vaardi man nebuus klausaami.
arii tavas rokas mani vairs nekad neskaus.
es tev nepiederu un nepiedereeshu.
es veltu savu dziivi un sevi pashu tikai sev.

svētdiena, 2011. gada 19. jūnijs

__

Šovakar mākoņi peld neticami ātri. Tajos skatoties, saprotu - man nav ko zaudēt. Visi šķita tik bezpersoniski un lidoja man garām. Tikai vienā saskatīju Enšteina seju, kas izsmēķē dūmus. Un tikai viņš viens atļāvās šķērsot manu galvu. Likās, ka pastiepjot roku tos aizsniegšu.
Man nepieciešams jauns sākums. Ilgi vairs nav jāgaida.