svētdiena, 2011. gada 19. jūnijs

__

Šovakar mākoņi peld neticami ātri. Tajos skatoties, saprotu - man nav ko zaudēt. Visi šķita tik bezpersoniski un lidoja man garām. Tikai vienā saskatīju Enšteina seju, kas izsmēķē dūmus. Un tikai viņš viens atļāvās šķērsot manu galvu. Likās, ka pastiepjot roku tos aizsniegšu.
Man nepieciešams jauns sākums. Ilgi vairs nav jāgaida.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Izsakies!