--

Jā. Man Tevis trūkst, kaut nekad neesi piederējis. Un tā ir labi. Mocos iedomātās sāpēs, esmu pat atradusi ko vainot.
Nē. Ne jau Tevi. Tu esi tikai iedomu tēls manā galvā. Vainīga ir pasaule, kas piespiež dzīvot realitātē. Žēl, ka tā attapās pārāk vēlu. Esmu neārstējami atkarīga no iedomām.
Bet kas tajās ir tik slikts? Esmu laimīga, Tu arī. Jā. Arī pārējie. Un viss ir tik skaisti.
Tikai žēl, ka haosā grūti saskatīt skaistumu. Tāpēc jau neviens no jums nesaprot.