--

Bet man garšo dzīve.
Patīk to apskatīt no visādām pusēm, sagriezt mazos gabaliņos un apēst.
Būtu negudri to rīt lieliem gabaliem, necenšoties izbaudīt garšu.
Man dzīve nākusi viegli, bet tas neliedz man to izbaudīt.
Dažreiz tā ir tik skaista, ka bail norīt – vai nepazudīs.
Dažreiz bail uz šķīvja likt – pretīgi raudzīties tādās ainās, kur nu vēl piedzīvot.
Bet pats labumiņš ir „Vegata” – mani krāsainie draugi.
Viņi der visur un visam.
Tikai bail, ka nepieberu viņus par daudz.
Bet jāuzmanās, ka var būt arī par pliekanu.
Jāiet paēst.