--

daudzi atkārto to, cik dzīve ir skarba, grūta, neiecietīga pret mums.
ne jau dzīvē ir šī vaina. mūsos, mīļie! mūsos!
redzi - kādam cilvēkam visa dzīve ir īsts kara lauks. viņam, šķiet, ir viss, taču nekad nepietiek, vienmēr būs kāds, kas viņu nolādēs, stāvēs ceļā... blā blā blā.
reti, bet tomēr sanāk sastapt cilvēkus, kurus slimība jau gāž no kājām nost, taču tie smaida, priecājas par katru saules stariņu, uzziedējušu ziedu un pretimnākošo cilvēku.
viņi ir dzīvesgudri, fiziski gandrīz nespējīgi, taču prātā kā spēka vīri.
esmu laimīga, ka esmu sastapusi tādu cilvēku. nevarēs pats, bet palīdzēs citiem. viņa dāvās siltumu, kad pašai auksti. kā tas iespējams? nejautā.
/Dārīšu mammai./